tērgāt
tērgāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju
tērgot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.; sar.
1.Pļāpāt. Arī tenkot.
PiemēriMadis pabrīnījās: viņam Kamilla kļuva tīkamāka. Un bez liekas domāšanas viņi tērgāja par šo un to, kas pagadījās zem mēles.
1.1.trans.
Piemēri..cilvēki domā, ka ir nepieklājīgi klusēt līdzās svešam cilvēkam, turpretī brīnum labs tonis ir tērgāt visādus niekus..
Avoti: 7-2. sējums