laiva
laiva -as, s.
Neliels ūdens transportlīdzeklis ar sānu malām un dibenu, parasti atklātu virsmu.
PiemēriBuru laiva.
- Buru laiva.
- Zvejas laiva.
- Glābšanas laiva.
- Sacīkšu laiva.
- Iekāpt laivā.
- Braukt ar laivu.
- Nolicis airi, noliecos pār laivas malu un sāku raut ūdens augus...
- Pie steķiem piesietās laivas smaržoja pēc darvas un sāļām, trūdošām jūras zālēm.
- Viļņi, atsizdamies dambja akmeņos, šļācas laivā.
- sal. Tas [zārks] bij neredzēti garš, taisni kā vienkoča laiva..
- pārn. Debesis ir sārti dzeltenas ar lielām, baltām mākoņu laivām..
- ..jahtklubam bija vairāk nekā divdesmit airu laivu (akadēmiskās laivas, smailītes, tautas airēšanas laivas)..
Stabili vārdu savienojumiAkadēmiskā laiva. Kanoe laiva. Kā laivas.
- Akadēmiskā laiva — Sacīkšu laiva ar kustīgu soliņu un dulliem, kas izvirzīti ārpus borta.
- Kanoe laiva — Kanoe.
- Kā laivas sar. — Saka par apaviem (parasti kurpēm), kas valkātajam ir par lieliem.
- Kā no laivas izmests (arī izsviests, retāk izgāzts) idioma — Saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
- Laivu klājs — Klājs, uz kura novieto glābšanas laivas.
Avoti: 4. sējums