Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
zveja
zveja -as, s.; parasti vsk.
Zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguve ar īpašiem rīkiem.
PiemēriSiļķu zveja.
  • Siļķu zveja.
  • Krabju zveja.
  • Zemledus zveja.
  • Zvejas kuģis.
  • Zvejas flotile.
  • Zvejas laiva.
  • Zvejas tīkla pludiņi.
  • Jau aizvēsturē bija attīstījušies pirmie dzīvās dabas resursu izmantošanas veidi: medības un zveja.
  • Pirmās dienas pagāja, gatavojoties zvejai. Brigadieri mūs mācīja apieties ar saivām, uzsiet tīklu linumu virvēm.
  • Bet upes krasts vairs nebija tāds, kādu es to biju pazinis pavasarī. Bija sākusies zvejas sezona. Ik pa katriem desmit metriem tur sēdēja pa makšķerniekam.
  • pārn. Altāra gleznā Gokažē bija iecerējis slaveno ainu, kur Kristus uzaicina zvejniekus doties līdzi dvēseļu zvejā.
  • Arheoloģiskajos izrakumos atrasti arī zvejas rīki: no skaliem pīti murdi, tīkli, kaula un šīfera makšķerāķi, kaula žebērkļi.. un priedes mizas vai bērza tāss pludiņi.
  • Koraļļu rifu blīvākajos rajonos ir daudzu pasaules valstu labākās zvejas vietas, kurās ik gadu iegūst apmēram pusi visas nozvejas.
  • Pilnmetrāžas filmu veido divas noveles - par vecajiem zvejniekiem, kuru brigāde nodarbojas ar piekrastes zveju, un jaunajiem, kas tralē atklātā jūrā.
Stabili vārdu savienojumiPiekrastes (arī krasta) zveja.
Avoti: 8. sējums