zveja
zveja -as, s.; parasti vsk.
Zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguve ar īpašiem rīkiem.
PiemēriSiļķu zveja.
- Siļķu zveja.
- Krabju zveja.
- Zemledus zveja.
- Zvejas kuģis.
- Zvejas flotile.
- Zvejas laiva.
- Zvejas tīkla pludiņi.
- Jau aizvēsturē bija attīstījušies pirmie dzīvās dabas resursu izmantošanas veidi: medības un zveja.
- Pirmās dienas pagāja, gatavojoties zvejai. Brigadieri mūs mācīja apieties ar saivām, uzsiet tīklu linumu virvēm.
- Bet upes krasts vairs nebija tāds, kādu es to biju pazinis pavasarī. Bija sākusies zvejas sezona. Ik pa katriem desmit metriem tur sēdēja pa makšķerniekam.
- pārn. Altāra gleznā Gokažē bija iecerējis slaveno ainu, kur Kristus uzaicina zvejniekus doties līdzi dvēseļu zvejā.
- Arheoloģiskajos izrakumos atrasti arī zvejas rīki: no skaliem pīti murdi, tīkli, kaula un šīfera makšķerāķi, kaula žebērkļi.. un priedes mizas vai bērza tāss pludiņi.
- Koraļļu rifu blīvākajos rajonos ir daudzu pasaules valstu labākās zvejas vietas, kurās ik gadu iegūst apmēram pusi visas nozvejas.
- Pilnmetrāžas filmu veido divas noveles - par vecajiem zvejniekiem, kuru brigāde nodarbojas ar piekrastes zveju, un jaunajiem, kas tralē atklātā jūrā.
Stabili vārdu savienojumiPiekrastes (arī krasta) zveja.
- Piekrastes (arī krasta) zveja — Zveja sauszemes tuvumā.
- Zvejas (arī nozvejas) meistars — Zvejas kuģa komandas loceklis, kas pārzina zveju un zivju apstrādi.
- Zvejas rīks — Zvejasrīks.
- Zvejas vieta — Zvejasvieta.
Avoti: 8. sējums