Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
tvaikot
tvaikot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.parasti 3. pers.; intrans. Radīt tvaiku (piemēram, par vielu, arī ūdenstilpi, mitru vietu).
PiemēriSula katlā tvaiko.
  • Sula katlā tvaiko.
  • Zied pļava. Upe tvaiko.
  • Bargajās ziemās bieži ausa šādi sarkani rīti.. Tas notika tālab, ka aizsalusi Baltijas jūra netvaikoja, bet no tāljūrām atpūstie ūdens garaiņi sakāpa augstu debešos, radīdami krāsainas gaismas spēles.
  • pārn. ..pret kaut ko taču jāizgāž tas.. īgnums, kas diendienā no rīta līdz vakaram tvaikoja viņā tāpat kā tējūdens [tējas ūdens] trumulis še ķēķī uz plīts.
2.trans. Tvaicēt1.
PiemēriNotīrītus šampinjonus tvaiko karstā ūdenī..
  • Notīrītus šampinjonus tvaiko karstā ūdenī..
  • Atļauts [slimniekam] dzert pienu, ēst biezpienu, sieru.., tvaikotu omleti..
Avoti: 8. sējums