tvaicēt
tvaicēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.trans. Termiski apstrādāt (ko) ar piesātinātu vai pārkarsētu ūdens tvaiku.
PiemēriTvaicēt saknes.
- Tvaicēt saknes.
- Tvaicēt audumu.
- Tvaicēt betonu.
- Tvaicēta gaļa.
- Tvaicētos dārzeņos un zivīs saglabājas vairāk uzturvielu.
- Tumšas drēbes, kas no valkāšanas sākušas spīdēt, var atsvaidzināt, tvaicējot tās caur vājā melnā kafijā samērcētu drānu.
- Šajā krāsnī tvaicējuši arī slieces kamanām. Pēdējo reizi krāsns krāsota 1899. gadā, bet krāsa vēl labi turas.
2.intrans. Stipri karsēt (parasti par sauli). Tveicēt.
PiemēriTvaicēja augusta saule. Karstums un vientulība kā smags slogs gūlās pār dārzu.
- Tvaicēja augusta saule. Karstums un vientulība kā smags slogs gūlās pār dārzu.
Avoti: 8. sējums