tuvumnieks
tuvumnieks -a, v.
tuvumniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Cilvēks, kas dzīvo samērā tuvā vietā. Cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas.
Piemēri..vakara saule sita gaisā jo burvīgi šo gaišo ūdeņu atspīdumu, un šo skaistumu visspilgtāk izjūt taisni paši ezera tuvumnieki.
Avoti: 8. sējums