tuvredzīgs
tuvredzīgs -ais; s. -a, -ā
tuvredzīgi apst.
1.med. Tāds, kam piemīt tuvredzība (par acīm, skatienu).
Piemēri«Kad Eduards no savām tuvredzīgajām acīm noņem brilles, viņš izskatās pavisam svešāds - pat gluži nepazīstams.»
1.1.Par cilvēku.
PiemēriLeo.. panāk uz manu pusi, norauj brilles un, aši mirkšķinādams plakstiņus, skatās manī tuvredzīga cilvēka acīm..
2.Tāds, kas nespēj paredzēt (kā) turpmāko attīstību, arī situācijas nākotnē.
Piemēri..Vītols nebija ne cietsirdīgs, ne ļauns cilvēks, tikai pagātnes biezās un smagās ēnas darīja viņu tuvredzīgu un neļāva saskatīt lietas un notikumus īstajā gaismā...
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriVingrošanā neko tik droši apgalvot nevar. Prognozes reizēm izrādās tuvredzīgas.
Avoti: 8. sējums