Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tuvīns
tuvīns -ais; s. -a, -ā
tuvīni apst.
1.Samērā tuvs1. Tuvējs (1).
PiemēriApkārt kliedza kaijas, visi tuvīnie akmeņi bija to nosēdēti balti.
1.1.Tāds, kas dzīvo samērā tuvā vietā. Tas, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas.
PiemēriPirms devāmies Ziemsvētku un Lieldienu brīvlaikā, viņš ieteica šo laiku lietderīgi izmantot - apmeklēt tuvīnos vecos ļaudis un ar viņiem aprunāties. Varbūt kāds zina senu dziesmu, pasaku..
2.Samērā tuvs3. Tuvējs (2).
PiemēriPašreiz neviens nedomāja par tuvīno rudeni un ziemu, slapjdraņķiem un dubļiem.
3.Samērā tuvs4. Tuvējs (3).
4.Samērā tuvs6.
Piemēri«Nē, Gust, tu gan esi cilvēks,» krusttēvs jau atļāvās tuvīnāku sirsnību.
Avoti: 8. sējums