tuviene
tuviene -es, s.; parasti vsk.
1.Tuva vieta. Arī samērā mazs attālums.
Piemēri..ieskanējās tuvienē, tālienē, šaipus upei, viņpus upei. Gani līgoja, visi gani līgoja.
2.Klātbūtne.
PiemēriTaču pat Mārtiņa tuviene nedeva drošību, pat Mārtiņa klātums nesniedza paļāvību, ka viņai nevajadzēs šķirties no Pētera.
Avoti: 8. sējums