tuvināt
tuvināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Virzīt, pārvietot (ko) tuvāk, uz vietu, punktu mazākā attālumā (no kā, no kādas vietas).
PiemēriTuvināt roku sejai.
1.1.pārn. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tuvs (piemēram, izpratnē, attieksmēs).
Piemēri..teātris vairāk nekā jebkas cits spēj pasargāt bērna dvēseli no steidzīgās burzmas. Tuvināt bērnu mūžīgām vērtībām.
2.Veicināt (kā) drīzāku sākšanos, iestāšanos.
PiemēriTuvināt svētku noskaņu.
3.Padarīt tuvu, draudzīgu, radīt sirsnīgākas, ciešākas savstarpējās attiecības.
Piemēri..svešā zemē kopīgā mātes valoda vien tuvinot gluži nepazīstamus cilvēkus.
4.Padarīt līdzīgu (kam), veidot (kam) kopējas īpašības, pazīmes.
PiemēriTuvināt darba metodes.
5.mat. Izteikt (kādu lielumu) ar citiem — pazīstamākiem vai vienkāršākiem — lielumiem.
PiemēriTuvināts lielums.
Avoti: 8. sējums