tuvināties
tuvināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
1.Refl. → tuvināt1. Tikt tuvinātam. Tuvoties (1).
Piemēri..tuvinoties apvārsnim, aizvien tumšāki un blīvāki kļūst aizdūmotie gaisi..
2.Pievērsties (kādām domām, darbības mērķim u. tml.).
PiemēriTuvināties problēmas risinājumam.
3.Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas. Tuvoties (4).
Piemēri«Viņa tāda savāda, ne ar vienu tuvināties negrib.» - «Bet ar tevi gan?» - «Kādu viņai tuvināšanos vajag? Kad sirds pilna, nāk un pastāsta. Palīdzēt nevaru, uzklausīt gan.»
4.Refl. → tuvināt4. Tikt tuvinātam.
PiemēriVokalīze ir skaņdarbs dziedāšanai bez vārdiem. ..Līdz ar to šai vokālās mūzikas formai atņemts teksts un dziedātāja balss tuvinās instrumenta skanējumam.
Avoti: 8. sējums