tuvoties
tuvoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Virzīties, tikt virzītam tuvāk (kādam, kam).
PiemēriTuvoties gājējam no aizmugures.
1.1.Samazinoties attālumam, kļūt labāk uztveramam (parasti dzirdamam, redzamam).
PiemēriTuvojas ratu rīboņa.
1.2.Būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) — piemēram, par upi, ceļu.
PiemēriUpe tuvojas mežmalai.
2.parasti 3. pers. Kļūt tuvākam, pakāpeniski iestāties (par laiku, laikposmu).
PiemēriTuvojas ražas novākšanas laiks.
2.1.Par cilvēka mūža posmu.
PiemēriViņam jau tuvojās trīsdesmit ceturtais mūža gads, un viņš traģiski uztvēra vientulību..
2.2.Par darbību, norisi, stāvokli.
PiemēriTuvojas operācija.
3.Kļūt aptuveni atbilstošam, piemēram, kam iecerētam.
PiemēriTuvoties patiesībai.
3.1.Kļūt tādam, kas ir gandrīz sasniedzis (kādu stāvokli), kam ir gandrīz radies (kas, piemēram, īpašība, skaitliskā vērtība).
Piemēri..kad Straumēnu saimnieks gāja gar linu mārkiem, viņš saoda skābu un asu smaku un saprata no tās, ka lini tuvojas gatavībai.
3.2.Kļūt tādam, kas ir gandrīz sasniedzis (kādu mūža posmu, arī kādu laikposmu).
PiemēriJauneklis tuvojas pilngadībai.
4.Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas. Tuvināties (3).
PiemēriViņi visu laiku iekšēji tuvojās viens otram.. Un šo tuvumu viņi saprata tikai pašās beigās, kad Antonijas plauksta.. sajuta Dūdara stipro, balstam pasniegto roku.
Avoti: 8. sējums