Paplašinātā meklēšana
Meklējam tuvoties.
Atrasts vārdos (3):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (46):
- Pamāt ar pirkstiņu (biežāk ar pirkstu) Ar pirksta kustību izpaust uzaicinājumu tuvoties.
- atvairīties Atgaiņājoties izvairīties. Neļaut tuvoties, piekļūt.
- atdipt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni tuvoties, atkļūt šurp.
- kāpt Aust (par dienu). Kļūt manāmam, tuvoties (par vakaru, nakti).
- celties Aust, arī tuvoties zenītam (par debess spīdekļiem). Aust (par gaismu, dienu).
- kāpt Aust, arī tuvoties zenītam, retāk tuvoties rietam (par debess spīdekļiem).
- Iet uz galu Beigties, tuvoties nobeigumam.
- Iet uz galu Beigties, tuvoties nobeigumam.
- Mīt (arī kāpt) uz papēžiem Cieši sekot, pietuvoties.
- Mīt (arī kāpt) uz papēžiem Cieši sekot, pietuvoties.
- Kāpt (arī mīt) uz papēžiem Cieši sekot, pietuvoties. Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
- vajāt Draudīgi tuvoties, uzbrukt, parasti, lai piespiestu (pretinieku) atkāpties, padoties, arī nogalinātu.
- uzmākties Draudīgi, naidīgi tuvoties, arī uzbrukt (kādam), parasti, lai piespiestu (to) atkāpties.
- mākties Draudīgi, naidīgi tuvoties. Tuvojoties, uzbrūkot piespiest (pretinieku) atkāpties.
- atducināt Ducinot tuvoties, atkļūt šurp.
- atdunēt Dunot tuvoties, atkļūt šurp.
- uziet Ejot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Ejot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
- valdzinājums Īpašības (kādā cilvēkā), kas piesaista, izraisa patiku, interesi, vēlēšanos tuvoties. Šāda patika, interese, vēlēšanās tuvoties, kas izraisās (pret kādu cilvēku).
- plaisāt Kļūt nestabilam, tuvoties bojāejai (par parādībām sabiedrībā).
- pielaist Ļaut (kādam) pietuvoties (par dzīvniekiem).
- laist Ļaut (kādam) pietuvoties, pieskarties u. tml. (parasti par dzīvniekiem).
- uznākt Nākot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Nākot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
- uzdurties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties (kādam).
- uzgrūsties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties (kādam).
- gaiņāties Neļaut tuvoties, vēcinot ar rokām.
- gainīties Neļaut tuvoties, vēcinot ar rokām.
- mākties Nenovēršami tuvoties, iestāties (piemēram, par laikposmu, kādiem apstākļiem).
- uzmākties Nenovēršami tuvoties, iestāties (piemēram, par laikposmu, kādiem apstākļiem).
- grimt Pakāpeniski tuvoties stāvoklim (parasti nevēlamam), kas pilnīgi pārņem, nomāc.
- virsū Pakāpeniski tuvoties, iestāties (par laikposmu, laika momentu, cilvēka mūža posmu).
- Nākt (arī kāpt) augšā Parādīties virs apvāršņa, savilkties (par mākoņiem), tuvoties (par negaisu, lietu).
- Nākt (arī kāpt) augšā Parādīties virs apvāršņa, savilkties (par mākoņiem), tuvoties (par negaisu, lietu).
- valdzināt Piesaistīt (kādu), izraisot patiku, interesi, vēlēšanos tuvoties.
- pieplakt Pietuvoties (kā, parasti zemes) virsmai (piemēram, par dūmiem, miglu).
- laisties Savienojumā ar «klāt», «tuvumā»: ļaut pietuvoties (par dzīvniekiem). Neuzturēties, nenākt tuvu (kādam).
- piebraukt Savtīgā nolūkā tuvoties (kādam), piemēram, ar liekuļotu laipnību, uzmanību.
- ritēt Secīgi mainīties (par laiku, laikposmiem). Pakāpeniski tuvoties beigu momentam (par laikposmu).
- uzskriet Skrienot, pārvietojoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Skrienot, pārvietojoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
- uzbrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu).
- uzdrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu).
- ieklupt Strauji tuvoties un iekost vai ieknābt (par dzīvniekiem).
- iemesties Strauji tuvoties un iekost vai ieknābt (par dzīvniekiem). Ieklupt.
- Nākt tuvāk Šķietami tuvoties (par ko nekustīgu, uz kuru kāds virzās).
- klupt Uzbrūkot strauji tuvoties, virzīties klāt.
- piesieties Uzmācīgi tuvoties (pretējā dzimuma cilvēkam, parasti sievietei).
- milzt Veidoties, arī tuvoties (parasti par negaisu).
tuvoties citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV