piebraukt
piebraukt -braucu, -brauc, -brauc, pag. -braucu
1.intrans. Braukšus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriViņi bij piebraukuši pie vecā klostera.
1.1.Braucot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) — par transportlīdzekli.
PiemēriPie slimnīcas ar elegantu loku piebrauc žigulis..
1.2.trans. Braucot pievirzīt (transportlīdzekli pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Piemēri..zemnieki piebrauc ratus pie platās dēļu platformas..
1.3.trans. Braucot pievirzīt (parasti zirgu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriOliņos nopušķoti zirgi jau piebraukti durvju priekšā..
1.4.Braukšus ierasties (pie kāda).
PiemēriOtrā rītā agri Juris piebrauca pie Oliņiem..
2.trans.; pareti Braucot (pa ko, pāri kam), pieblīvēt (to).
PiemēriZaigoja klonam līdzīgi piebrauktais sniegs, sals stindzināja..
3.intrans.; vienk. Savtīgā nolūkā tuvoties (kādam), piemēram, ar liekuļotu laipnību, uzmanību.
Piemēri«..mākslinieks, prasi, vai viņš maz sētu prot nokrāsot, Viņi to vien zina kā piebraukt tādam.. skuķim!»
Avoti: 6-2. sējums