piebraukt
piebraukt -braucu, -brauc, -brauc, pag. -braucu
1.intrans. Braukšus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriViņi bij piebraukuši pie vecā klostera.
- Viņi bij piebraukuši pie vecā klostera.
- Pie kioska ar velosipēdu piebrauca zēns un nopirka papirosus.
- Piebraucu krastā.. Man bija grūti tūliņ izkāpt no laivas.
1.1.Braucot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) – par transportlīdzekli.
PiemēriPie slimnīcas ar elegantu loku piebrauc žigulis..
- Pie slimnīcas ar elegantu loku piebrauc žigulis..
- Tur ostā piebraucot kuģi no tālām zemēm.
1.2.trans. Braucot pievirzīt (transportlīdzekli pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Piemēri..zemnieki piebrauc ratus pie platās dēļu platformas..
- ..zemnieki piebrauc ratus pie platās dēļu platformas..
- Kad mašīna bija piebraukta, es pati iedomājos braukt Zentai līdzi.
- Bergholcs kaut ko saka vāciski, laikam lūdz piebraukt motociklu tuvāk.
1.3.trans. Braucot pievirzīt (parasti zirgu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriOliņos nopušķoti zirgi jau piebraukti durvju priekšā..
- Oliņos nopušķoti zirgi jau piebraukti durvju priekšā..
- Kučieris Jēkabs piebrauc zirgus.
1.4.Braukšus ierasties (pie kāda).
PiemēriOtrā rītā agri Juris piebrauca pie Oliņiem..
- Otrā rītā agri Juris piebrauca pie Oliņiem..
- Apgriezis motociklu, Oļģerts aizlaižas, solīdamies pavakarē vēl piebraukt.
2.trans.; pareti Braucot (pa ko, pāri kam), pieblīvēt (to).
PiemēriZaigoja klonam līdzīgi piebrauktais sniegs, sals stindzināja..
- Zaigoja klonam līdzīgi piebrauktais sniegs, sals stindzināja..
- Trasē sniega nebija daudz, taču piebraukts tas kļuva slidens..
3.intrans.; vienk. Savtīgā nolūkā tuvoties (kādam), piemēram, ar liekuļotu laipnību, uzmanību.
Piemēri«..mākslinieks, prasi, vai viņš maz sētu prot nokrāsot, Viņi to vien zina kā piebraukt tādam.. skuķim!»
- «..mākslinieks, prasi, vai viņš maz sētu prot nokrāsot, Viņi to vien zina kā piebraukt tādam.. skuķim!»
Avoti: 6-2. sējums