piebremzēt
piebremzēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Iedarbinot bremzes, palēnināt vai apturēt (transportlīdzekli), parasti uz neilgu laiku.
PiemēriPiembremzēt automobili.
- Piembremzēt automobili.
- Piebremzēt vilcienu.
1.1.intrans. Iedarbināt braucoša transportlīdzekļa bremzes, parasti uz neilgu laiku.
PiemēriBīne spēji piebremzēja, riepas nošvīkstēja, un meitene nolēca no divriteņa.
- Bīne spēji piebremzēja, riepas nošvīkstēja, un meitene nolēca no divriteņa.
1.2.intrans. Tiekot bremzētam, palēnināt gaitu vai apstāties, parasti uz neilgu laiku (par transportlīdzekli).
PiemēriBažas par šoferu neatsaucību ir pilnīgi nepamatotas. Nepagūstam pat pacelt roku, kad jau pirmā mašīna pati piebremzē.
- Bažas par šoferu neatsaucību ir pilnīgi nepamatotas. Nepagūstam pat pacelt roku, kad jau pirmā mašīna pati piebremzē.
1.3.intrans.; pareti Bremzējot piebraukt.
PiemēriPie rajona komitejas durvīm bija piebremzējusi ziloņkaula krāsas «Volga»..
- Pie rajona komitejas durvīm bija piebremzējusi ziloņkaula krāsas «Volga»..
2.sar. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk straujš, aktīvs, intensīvs.
Piemēri1812. gads. Šis liktenīgais gads. Rīgas attīstību krietni vien piebremzēja.
- 1812. gads. Šis liktenīgais gads. Rīgas attīstību krietni vien piebremzēja.
- Maija un jūnija karstums krietni piebremzēja zāles un vasarāju augšanu.
- «Vai jūs par daudz nenosodāt sevi?» es uzmanīgi iebildu, gribēdams panākt, lai viņa sāk novērtēt stāvokli ar mazliet vēsāku prātu, mazliet piebremzējot jūtas.
Avoti: 6-2. sējums