piebremzēt
piebremzēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Iedarbinot bremzes, palēnināt vai apturēt (transportlīdzekli), parasti uz neilgu laiku.
PiemēriPiembremzēt automobili.
1.1.intrans. Iedarbināt braucoša transportlīdzekļa bremzes, parasti uz neilgu laiku.
PiemēriBīne spēji piebremzēja, riepas nošvīkstēja, un meitene nolēca no divriteņa.
1.2.intrans. Tiekot bremzētam, palēnināt gaitu vai apstāties, parasti uz neilgu laiku (par transportlīdzekli).
PiemēriBažas par šoferu neatsaucību ir pilnīgi nepamatotas. Nepagūstam pat pacelt roku, kad jau pirmā mašīna pati piebremzē.
1.3.intrans.; pareti Bremzējot piebraukt.
PiemēriPie rajona komitejas durvīm bija piebremzējusi ziloņkaula krāsas «Volga»..
2.sar. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk straujš, aktīvs, intensīvs.
Piemēri1812. gads. Šis liktenīgais gads. Rīgas attīstību krietni vien piebremzēja.
Avoti: 6-2. sējums