piebrist
piebrist -brienu, -brien, -brien, pag. -bridu; intrans.
1.Brienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriVienurīt piebridu ceļmalā pamestam siena zārdam.
- Vienurīt piebridu ceļmalā pamestam siena zārdam.
- ..viņš atskārta, ka istabā iedegusies gaisma, piebrida tuvāk, palūkojās caur stiklu un uzreiz ieraudzīja Almu.
- pārn. Visapkārt plešas āboliņa lauki, droši un sulīgi piebriduši pie pašas šosejas.
Avoti: 6-2. sējums