valdzinājums
valdzinājums -a, v.
1.Īpašības (kādā cilvēkā), kas piesaista, izraisa patiku, interesi, vēlēšanos tuvoties. Šāda patika, interese, vēlēšanās tuvoties, kas izraisās (pret kādu cilvēku).
Piemēri..Voicehovska grūti izprotamajai personībai piemita arī kaut kāds mīklains valdzinājums..
1.1.Kā būtības, īpašību atbilsme noteiktām estētiskām prasībām, kas izraisa estētisko pārdzīvojumu, piesaista interesi.
PiemēriJāņa Mediņa «Uguns un nakts» mūzikai piemīt jo sevišķs emocionāls valdzinājums..
Avoti: 8. sējums