Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
valdonība
-as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → valdonīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..[muižkungs] pārlaida klātesošajiem zibenīgu skatienu, kurā bija lasāma valdonība, drosme un viss cits, kas iemājo varas nesējos..
Avoti: