Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
valdītājs
valdītājs -a, v.
valdītāja -as, s.
1.Darītājs → valdīt.
2.jur. Persona, kuras faktiskā varā ir (kāda) lieta.
PiemēriLikumīgs valdītājs.
Avoti: 8. sējums