valdīt
valdīt -u, -i, -a, pag. -īju
1.intrans. Būt valsts vadībā. Īstenot savu varu (kādā teritorijā) — piemēram, par monarhu.
PiemēriTās [kastas] priekšgalā atradās inku cilts augstākais virsaitis, kurš.. valdīja pār visām iekarotajām zemēm un tautām.
1.1.Būt (kur) noteicējam, rīkotājam.
PiemēriKurš skolotājs tas bija, kas reiz ieminējās, ka skolā direktore valdot vienpersonīgi?
1.2.trans. Saimniekojot vadīt (lauku saimniecību).
PiemēriVecais Ozoliņš pats vairs nespēja mājas valdīt, no Jurģiem izdeva uz divpadsmit gadiem..
1.3.jur. Būt iespējai fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu, kas faktiski atrodas pie pilsoņa, juridiskas personas.
2.trans. Panākt (parasti ar stingrību), ka (cilvēks, piemēram, audzināmais) paklausa, izturas vēlamā veidā.
Piemēri«Jums skolā jābūt stingrai un noteiktai, citādi nevarēsit valdīt Valmieras puikas.» [Saka direktors skolotājai.]
2.1.Panākt (parasti ar fizisku spēku), ka (dzīvnieks) pakļaujas, izturas noteiktā, vēlamā veidā.
PiemēriViens vīrs, laikam Andris, turēja melni pie galvas, bet varēja tikko valdīt.
2.2.Panākt (parasti ar fizisku spēku, veiklību), ka (rīks, ierīce u. tml.) ir noturams, lietojams, vadāms u. tml. vēlamajā veidā.
PiemēriValdīt airi.
3.trans. Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
PiemēriValdīt satraukumu.
Stabili vārdu savienojumiValdīt (arī savaldīt, pievaldīt) mēli (arī muti).
4.intrans.; parasti 3. pers. Būt, pastāvēt, arī dominēt (parasti par noteiktiem apstākļiem, faktoriem u. tml.).
PiemēriMežā valda klusums.
4.1.Būt tādam, ko (kādā laikā, sabiedrībā u. tml.) atzīst par pareizāko (piemēram, par uzskatu).
PiemēriŅutona uzskati par matēriju, telpu un laiku valdīja dabas zinātnēs, sevišķi fizikā, līdz pat 19. gadsimta beigām.
4.2.Būt tādam, kas dominē, ir galvenais, arī būt tādam, kas ir sastopams biežāk par ko citu, līdzīgu.
Piemēri..Itālijā un Francijā [16. gadsimtā].. valda daudzbalsīgā kora dziesma, Spānijā jau sāk attīstīties solodziesma.
Stabili vārdu savienojumiSkaldi un valdi. Valdīt (pār) sevi.
Avoti: 8. sējums