Paplašinātā meklēšana
Meklējam valdīt.
Atrasts vārdos (17):
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (166):
- Turēt (arī saturēt) grožos (no)turēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko).
- abatija Abata pārvaldītais klosteris kopā ar šim klosterim piederošo teritoriju.
- apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi).
- fogts Amatpersona (viduslaikos Livonijā, Vācijā) ar dažādām funkcijām (piemēram, pils un pils novada pārvaldītājs, tiesnesis, soģis).
- aprakt Apspiest, apslēpt, apvaldīt (jūtas). Atmest (domas, cerības).
- Norīt krupi Apspiest, apvaldīt sevī nepatiku, pretīgumu.
- Norīt krupi Apspiest, apvaldīt sevī nepatiku, pretīgumu.
- novaldīt Apvaldīt (cilvēku), neļaujot (tam) ko darīt, izturēties kā.
- apslāpēt Apvaldīt (jūtas, to izpausmi).
- apspiest Apvaldīt (jūtas, to izpausmi).
- iegrožot Apvaldīt (piemēram, jūtas), neļaut pilnīgi izpausties. Ierobežot (piemēram, ieceri).
- disciplinēt Apvaldīt, ierobežot, saskaņot ar kādām normām (psihiskos procesus).
- saturēt Apvaldīt, neļaut izpausties (piemēram, psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
- Tikt galā (pašam) ar sevi Apvaldīt, pārvarēt izjūtas, atgūt pašsavaldīšanos.
- mērens Apvaldīts, apdomīgs, rezervēts (piemēram, runā, rīcībā, izturēšanās veidā).
- mērens Apvaldīts, arī vienkāršs (par kā izpausmi).
- rauties Baidīties. Arī valdīties.
- No (arī aiz) dusmām (vai) plīst (arī sprāgt), arī sprāgt (arī plīst) (vai) pušu no (arī aiz) dusmām Būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi.
- No (arī aiz) dusmām (vai) (pušu) pārsprāgt Būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi.
- No (arī aiz) dusmām (vai) pušu pārsprāgt Būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi.
- No (arī aiz) dusmām (vai) sprāgt (arī plīst), arī sprāgt (arī plīst) (vai) pušu no (arī aiz) dusmām Būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi.
- Rīt asaras Censties apvaldīt raudas.
- Rīt asaras Censties apvaldīt raudas.
- Rīt siekalas Censties apvaldīt savu kāri pēc kā ēdama, dzerama, kas nav dabūjams.
- pusmežonis Cilvēks, kam ir samērā zema uzvedības kultūra. Arī samērā neapvaldīts, rupjš cilvēks.
- uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt, nopirkt mantu, izdarīt maksājumus).
- pārvalde Darbība, process --> pārvaldīt (1).
- valdītājs Darītājs --> valdīt.
- apvaldīts Divd. --> apvaldīt.
- valdošs Divd. --> valdīt.
- kontrolēt Faktiski pārvaldīt (piemēram, teritoriju, akcijas).
- Saņemt (arī paņemt) (vadību, varu) savās rokās Iegūt varu. Sākt valdīt.
- Pataisīt rāmu Ierobežot, apvaldīt (kā) agresivitāti.
- mandāts Imperiālisma koloniālajā sistēmā - starptautiskas aizbildnības veids (kopš 1919. gada) - tiesība pārvaldīt kādu pakļautu teritoriju, tautu.
- trakot Izturēties, rīkoties, runāt ļoti skaļi, trokšņaini, arī strauji, neapvaldīti.
- kvēle Kaisle. Neapvaldītas jūtas.
- kalifāts Kalifa pārvaldītas valsts teokrātiska iekārta (muhamedāņu zemēs).
- Kara draudze Karavīri, kas dzīvoja feodāļa pilī, arī viņa pārvaldītajā teritorijā.
- Kļūt (arī būt) melnam (arī zili melnam, zilam) no (arī aiz) dusmām Kļūt (būt) ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi. Dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
- Kļūt (arī būt) zilam (arī zili melnam, melnam) no (arī aiz) dusmām Kļūt (būt) ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi. Dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
- Kļūt (arī būt) zilam (arī melnam, zili melnam) no (arī aiz) dusmām Kļūt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi. Dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
- Atdot grožus (kādam, arī kāda rokās) Ļaut vadīt, pārvaldīt (citam), atsakoties no vadības.
- negants Ļoti intensīvs, arī neapvaldīts (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- Pilnā kaklā Ļoti skaļi, neapvaldīti (piemēram, runāt, smieties).
- Pilnā kaklā Ļoti skaļi, neapvaldīti (piemēram, runāt, smieties).
- Pilnā rīklē Ļoti skaļi, neapvaldīti (piemēram, runāt, smieties).
- pieklusināt Mazliet nomierināt, apvaldīt (kādu).
- pievaldīties Mazliet savaldīties.
- kluss Mazrunīgs. Arī noslēgts, apvaldīts.
- muižkungs Muižas īpašnieka, valdītāja vai nomnieka algota amatpersona, kas pārzina muižas saimniecību.
- Muižas kungs Muižas īpašnieks vai valdītājs.
- muižturis Muižnieks. Muižas īpašnieks vai valdītājs.
- saimniece Nama īpašnieka, arī dzīvokļa valdītāja sieva. Nama īpašniece, arī dzīvokļa valdītāja.
- saimnieks Nama īpašnieks, arī dzīvokļa valdītājs. Nama īpašnieces, arī dzīvokļa valdītājas vīrs.
- Ļaut nerviem vaļu Neapvaldīt nervozitāti.
- Ļaut nerviem vaļu Neapvaldīt nervozitāti.
- Ļaut nerviem vaļu Neapvaldīt nervozitāti.
- izplūst Neapvaldīti izpausties (par psihisku stāvokli).
- pavaldīt Neilgu laiku pievaldīt (piemēram, dzīvnieku).
- pavaldīt Neilgu laiku valdīt.
- pavaldīt Neilgu laiku, mazliet apvaldīt (psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- pavaldīties Neilgu laiku, mazliet valdīties.
- noturēties Neizpaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), neizteikt (domas, vārdus). Savaldīties.
- iesprostot Neļaut izpausties. Aizturēt, savaldīt.
- aizturēt Neļaut izpausties. Savaldīt.
- apvaldīt Neļaut izvērsties (kādam), neļaut notikt (kam). Savaldīt.
- Izlaist grožus no rokām Nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs valdīt.
- nevaldāms Nol. divd. --> valdīt.
- Saturēt grožos Noturēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko).
- Ņemt varu savās rokās Panākt, ka gūst varu. Sākt valdīt.
- Ņemt vadību (arī varu) savās rokās Panākt, ka gūst varu. Sākt valdīt.
- Ņemt varu (arī vadību) savās rokās Panākt, ka gūst varu. Sākt valdīt.
- administrēt Pārvaldīt, vadīt (parasti birokrātiski, formāli).
- Sakost zobus Pārvarēt sevi, piespiest sevi savaldīties, neļaut izpausties savām izjūtām, pārdzīvojumam.
- Sakost zobus Pārvarēt sevi, piespiest sevi savaldīties, neļaut izpausties savām izjūtām, pārdzīvojumam.
- Saņemt sevi rokās (retāk rokā) Pārvarēt, apvaldīt savas negatīvās īpašības; pārvarēt savu vājumu.
- (Sa)ņemt sevi rokās (retāk rokā) Pārvarēt, apvaldīt savas negatīvās īpašības. Pārvarēt savu vājumu.
- saņemties Pārvarēt, parasti uztraukumu, bailes, arī sāpes, nogurumu u. tml. Arī savaldīties.
- patriarhija Patriarha (3) pārvaldītais apgabals. Patriarhāts (3).
- patriarhāts Patriarha (3) pārvaldītais apgabals. Patriarhija.
- pieturēt Pievaldīt (parasti darba dzīvnieku), lai nepieļautu ātru gaitu.
- pierauties Pievaldīties.
- ālēties Prieka, enerģijas pārpilnībā izturēties, skaļi un neapvaldīti.
- Strēbt karstu (putru), retāk ķert karstu Rīkoties nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
- Ķert karstu Rīkoties nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
- Strēbt karstu putru Rīkoties nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
- Strēbt karstu (putru) Rīkoties nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
- Deguna riņķis Riņķis, ko iestiprina dzīvniekam nāsīs (parasti, lai to varētu savaldīt).
- Kā no ķēdes norāvies (arī pasprucis) Saka par cilvēku, kas aiz pārmērīgas sajūsmas, prieka uzvedas skaļi, trokšņaini, neapvaldīti.
- Kā no ķēdes pasprucis (arī norāvies) Saka par cilvēku, kas aiz pārmērīgas sajūsmas, prieka uzvedas skaļi, trokšņaini, neapvaldīti.
- Kā no ķēdes pasprucis (arī norāvies) Saka par cilvēku, kas aiz sajūsmas, prieka uzvedas skaļi, trokšņaini, neapvaldīti.
- Karstas putras strēbējs Saka par cilvēku, kas rīkojas nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
- Karstas putras strēbējs Saka par cilvēku, kas rīkojas nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
- Karstas putras strēbējs Saka par cilvēku, kas rīkojas nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
- Dzelzs (retāk tērauda) nervi Saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
- Nervi kā striķi Saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
- Nervi kā striķi Saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
- Tērauda (biežāk dzelzs) nervi Saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
- (Kā) putras katls Saka par uztrauktu, viegli aizvainojamu, neapvaldītu cilvēku.
- (Kā) putras katls Saka par uztrauktu, viegli aizvainojamu, neapvaldītu cilvēku.
- Nervi uzdod (arī netur) Saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties.
- Nervi netur (arī uzdod) Saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties.
- Nervi uzdod (arī netur) Saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties.
- Pārņemt savās rokās Sākt pārvaldīt, vadīt (ko).
- uzņemt Sākt vadīt, pārvaldīt (piemēram, saimniecību).
- pakluss Samērā mazrunīgs. Arī samērā noslēgts, apvaldīts.
- Paturēt (arī saturēt) (ko) (savās) rokās Savaldīt (ko), noturēt (ko) paklausībā. Vadīt (ko).
- Saturēt (arī paturēt) (ko) (savās) rokās Savaldīt (ko), noturēt (ko) paklausībā. Vadīt (ko).
- Turēt (arī saturēt, paturēt) (ko) (savās) rokās Savaldīt (ko), turēt (ko) paklausībā. Vadīt (ko).
- Turēt (ko) (savās) rokās Savaldīt (ko), turēt (ko) paklausībā. Vadīt (ko).
- Pievaldīt rokas Savaldīties (parasti, lai kādam nesistu).
- Pievaldīt rokas Savaldīties (parasti, lai kādam nesistu).
- Iekost mēlē (arī lūpā), arī iekost mēli (arī lūpu) zobos Savaldīties un neizteikt, neizpaust.
- Iekost lūpā (arī mēlē), arī iekost lūpu (arī mēli) zobos Savaldīties un neizteikt, neizpaust.
- Iekost mēlē (arī lūpā), arī iekost mēli (arī lūpu) zobos Savaldīties un neizteikt, neizpaust.
- Iekost mēli (arī lūpu) zobos Savaldīties un neizteikt, neizpaust.
- saturēties Savaldīties, neļaut izpausties savām emocijām.
- apvaldīties Savaldīties.
- Savaldīt sevi Savaldīties.
- novaldīties Savaldīties.
- prokonsuls Sēnalā Romā - bijušais konsuls, kas bija iecelts par kādas tās provinces pārvaldītāju.
- iebrēkt Skaļi, neapvaldīti iekliegt.
- iebrēkties Skaļi, neapvaldīti iekliegties (1).
- iebrēkties Skaļi, neapvaldīti iekliegties (2).
- brēkt Skaļi, neapvaldīti kliegt.
- nobrēkt Skaļi, neapvaldīti nokliegt (1).
- nobrēkties Skaļi, neapvaldīti nokliegties (2).
- kaukt Skaļi, neapvaldīti raudāt. Arī vaimanāt.
- piekaukt Skaļi, neapvaldīti raudot, būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- uzbrēkt Skaļi, neapvaldīti uzkliegt.
- izbrēkt Skaļi, neapvaldīti, arī izmisīgi izkliegt. Raudot izkliegt.
- brēciens Skaļš, neapvaldīts kliedziens (parasti bailēs, dusmās, sāpēs).
- valdītkāre Spēcīga tieksme valdīt, būt vadībā.
- izturēt Spēt nepievērst uzmanību (kam). Spēt savaldīties.
- valds Stāvoklis --> valdīt (1).
- valds Stāvoklis --> valdīt (2).
- pārvaldība Stāvoklis, kad (kas, piemēram, valsts, administratīvs apgabals) tiek pārvaldīts.
- pusmežonīgs Tāds, kam ir samērā zema uzvedības kultūra. Arī samērā neapvaldīts, rupjš.
- valdītkārs Tāds, kam ir spēcīga tieksme valdīt, būt vadībā.
- aizturēts Tāds, kam neļauj pilnībā izpausties, ko nomāc uz laiku. Apslāpēts. Apvaldīts.
- skaļš Tāds, kas cenšas pievērst sev uzmanību, izcelties. Neapvaldīts.
- aukstasinīgs Tāds, kas ir mierīgs, nosvērts, spēj apvaldīt jūtas. Tāds, kas spēj orientēties bīstamās situācijās.
- nopietns Tāds, kas ir noteikts, apvaldīts, tāds, kam ir raksturīga pārdomāta, apzinīga rīcība, attieksme pret ko.
- nevaldāms Tāds, kas ir tik draiskulīgs, kustīgs, arī tik nesavaldīgs, nenosvērts, ka to grūti vai neiespējami savaldīt, apvaldīt (par cilvēku).
- traks Tāds, kas izturas, rīkojas, runā ļoti skaļi, trokšņaini, arī strauji, neapvaldīti.
- atturīgs Tāds, kas neizpaužas atklāti, nav izteikts. Apvaldīts.
- kautrīgs Tāds, kura saturs ir smalkjūtīgs, taktisks. Tāds, kura izpausme ir apvaldīta, neuzbāzīga.
- kautrs Tāds, kura saturs ir smalkjūtīgs, taktisks. Tāds, kura izpausme ir apvaldīta, neuzbāzīga.
- izpildvara Tiesības īstenot lēmumus, praktiski vadīt, pārvaldīt (ko).
- vara Tiesības un iespēja pārvaldīt (valsti), valdošs politisks stāvoklis. Pārvaldes forma, pārvaldes institūti, kas ieguvuši tiesības un iespēju pārvaldīt (valsti).
- vara Tiesības un iespēja valdīt, noteikt, pakļaut u. tml.
- Turēt grožos Turēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko).
- vaivadija Vaivada (1) pārvaldīta administratīva teritorija. Vojevodiste (1).
- klusināt Vājināt, apvaldīt (psihisku stāvokli), mazināt (tā) intensitāti.
- direktorija Valsts pārvaldītāju kolēģija (Francijā no 1795. līdz 1799. gadam).
- pavaldonis Valsts, teritorijas pagaidu pārvaldītājs (monarhi jās), kas uz laiku aizstāj monarhu. Reģents.
- reģents Valsts, teritorijas pagaidu pārvaldītājs (monarhijās), kas uz laiku aizstāj monarhu. Pavaldonis.
- Dzīvu apēst (arī aprīt) Vērsties pret kādu neapvaldītās dusmās, naidā u. tml.
- Apēst (arī aprīt) bez sāls Vērsties pret kādu neapvaldītās dusmās, naidā u. tml.
- Dzīvu apēst (arī aprīt) Vērsties pret kādu neapvaldītās dusmās, naidā u. tml.
- Aprīt (arī apēst) bez sāls Vērsties pret kādu neapvaldītās dusmās, naidā u. tml.
- Dzīvu aprīt (arī apēst) Vērsties pret kādu neapvaldītās dusmās, naidā u. tml.
- Noēst (arī apēst) bez sāls Vērsties pret kādu neapvaldītās dusmās, naidā u. tml.
- Apēst (arī noēst, aprīt) bez sāls Vērsties pret kādu neapvaldītās dusmās, naidā u. tml.
- furors Vētraina, neapvaldīta emociju (piemēram, sajūsmas) izpausme.
- vojevodiste Vojevodas (1) pārvaldīta administratīva teritorija. Vaivadija (1).
valdīt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV