vara
vara -as, s.
1.Tiesības un iespēja pārvaldīt (valsti), valdošs politisks stāvoklis. Pārvaldes forma, pārvaldes institūti, kas ieguvuši tiesības un iespēju pārvaldīt (valsti).
PiemēriTautas vara.
Stabili vārdu savienojumiLeģislatīva vara. Likumdošanas vara.
2.Tiesības un iespēja valdīt, noteikt, pakļaut u. tml.
PiemēriMuižnieku vara.
2.1.Spēja pakļaut, ietekmēt (kādu, ko).
PiemēriNē, Ieva neies [pie Jorena], Ieva nedrīkst. Vēl taču viņai ir kaut drusku varas pār sevi, vēl viņa var tikt ar sevi galā.
2.2.Pakļaujošs, (psihiski, emocionāli, morāli u. tml.) ietekmējošs spēks, parādība.
PiemēriMīlas vara.
2.3.parasti lok. Spēcīgā pakļautībā (pārdzīvojumam, uzskatiem u. tml.).
PiemēriBūt aplamu priekšstatu varā.
2.4.parasti lok. Pakļautībā (piemēram, apstākļiem, dabas parādībām).
PiemēriJanelis: Jūs esat pilnīgi savas nelaimes varā, un jums nav neviena, kas jūs pasarga no pazemojuma.
Stabili vārdu savienojumi
2.5.lok., savienojumā ar «būt» un piederības vietniekvārdu, arī lietvārdu Iespēja (kādam rīkoties kādā veidā, ko panākt u. tml.).
Piemēri«Velnakaul, pasaki viņam, lai aizvāc to zaldātu, ja tas ir viņa varā.»
3.Fizisks spēks, arī piespiedu metodes.
Piemēri..viņa tēvu es biju nositusi asā dusmu afektā, kad viņš pret mani gribēja lietot varu un liedza man iet pie manas draudzenes.
Stabili vārdu savienojumiVaras darbs.
4.dsk. Pārdabiskas, mītiskas u. tml. būtnes, arī attiecīga iedarbība, ietekme.
Piemēri..zirgus nolēma vest pieguļā, lai viņi, rasā un miglā mazgādamies, kļūtu brīvi no ļaunām varām.
Stabili vārdu savienojumiAr varu. Ņemt varu (arī vadību) savās rokās. Paņemt savā varā. Par varu (arī vari, arī varēm).
Avoti: 8. sējums