Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vaņģinieks
vaņģinieks -a, v.
vaņģiniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; novec.
Gūsteknis.
PiemēriUn varbūt lēnām, varbūt drīz Aiz miglas plēnēm [mans apveids] pagaisīs - Ar sakņu nītīm savalgots Kā vaņģinieks, ko gaida sods.
Avoti: 8. sējums