Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vankšķis
vankšķis -ķa, v.
vankšis -ša, v.; sar.
Suns, kas mēdz ilgstoši, arī apnicīgi riet.
Piemēri..tādam muļķa vankšķim dota smalka, laba oža, kas cilvēkam dažbrīd būtu ne ar zeltu neatsverama.
Avoti: 8. sējums