vandīt
vandīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.; sar.
1.Jaukt, griezt (parasti steidzīgi, nevērīgi) no vienas puses uz otru (priekšmetu kopumu, tā sastāvdaļas). Šādi pārmeklēt (kādu kopumu, arī vietu, kur ir vairāki priekšmeti, to kopums).
PiemēriViņš šņākdams noliecās pie sava galda, kaut ko vandīja ar roku pa tā apakšu, un tūliņ noklinkstēja pudeles..
Stabili vārdu savienojumi
1.1.Apgriezt, ārdīt (parasti žāvējamo sienu).
Piemēri..mēs ar Elīzu grābekļu kātiem sienu vandījām un uzcirtām pabiezā, bet čaganā kārtā.
Avoti: 8. sējums