vanckars
vanckars -a v.
Aizperēta, neizšķīlusies ola, kurā dīgļa attīstība apstājusies.
PiemēriJūtot izsalkumu, cauna no būrīšiem «iztīra» ne tikai putnus, kas tur nakšņo, bet arī vanckarus.
- Jūtot izsalkumu, cauna no būrīšiem «iztīra» ne tikai putnus, kas tur nakšņo, bet arī vanckarus.
- Kad putni ligzdās olas perē, tur vanckars arī allaž vidū žūst..
- pārn. «Daudz te [slimnīcā] paliek brašu zēnu,» Miķelsons saka, spiezdams roku Dunduram, «bet ir jau vanckari arī. Lai būtu kādi būdami, latvju puikas mēs esam visi..»
Avoti: 8. sējums