Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vanckars
vanckars -a v.
Aizperēta, neizšķīlusies ola, kurā dīgļa attīstība apstājusies.
PiemēriJūtot izsalkumu, cauna no būrīšiem «iztīra» ne tikai putnus, kas tur nakšņo, bet arī vanckarus.
Avoti: 8. sējums