vandaļi
vandaļi -u, v.
vandalis -ļa, v.
vandaliete -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.vēst.; dsk., v. Austrumģermāņu cilts, kas 455. gadā (mūsu ērā) ieņēma un nopostīja Romu.
PiemēriKopš vandaļi.. ieņēma Romu, to pamatīgi sagrāva, izpostīja, iznīcināja daudzus kultūras pieminekļus un mākslas darbus, radies arī termins «vandalisms».
- Kopš vandaļi.. ieņēma Romu, to pamatīgi sagrāva, izpostīja, iznīcināja daudzus kultūras pieminekļus un mākslas darbus, radies arī termins «vandalisms».
1.1.arī vsk. Šīs cilts piederīgais.
2.Kultūras vērtību, dabas bagātību u. tml. nesaudzīgs postītājs.
PiemēriKrusts un divas pieminekļa lielākās daļas, ko vandaļi acīmredzot nebija spējuši citādi sabojāt, bija aplietas ar sarkanu krāsu.
- Krusts un divas pieminekļa lielākās daļas, ko vandaļi acīmredzot nebija spējuši citādi sabojāt, bija aplietas ar sarkanu krāsu.
- Arī apgāzta atkritumu urna, salauzts sols un izrauts krūms mūs uzrunā kā dzīvs pārmetums, kam neapturējām vandaļa roku.
- ..meža vandalis nav taču tikai negatavu ogu lasītājs vien, viņš liek apsmieklā dabu un tās norises..
Avoti: 8. sējums