vandīties
vandīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.; sar.
1.Ilgstoši, intensīvi vandīt.
Piemēri..ienāca Miglas sieva un sāka vandīties pa aizkrāsni. Vilka laukā novalkātas un saburzītas drēbes un krāva uz krēsla Pētera priekšā.
2.Vairākkārt bezmērķīgi staigāt, braukāt u. tml.
PiemēriUz tilta motocikls apstājās, un kāds tumšs stāvs sāka locīties tam apkārt. Es tūliņ uzminēju, ka tas ir cāļu perinātājs Ješka. «Ko viņš vandās apkārt pa naktīm? Ir ar nemierīgs cilvēks.»
2.1.pārn. Uzmācīgi, atkārtoti izraisīties (par psihiskām norisēm).
PiemēriPa galvu viņam vandās vienīgā doma: izstāstījusi... vai murgos izmuldējusi...
Avoti: 8. sējums