Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vanilīns
vanilīns -a, v.; parasti vsk.
Bezkrāsaina kristāliska viela ar aromātisku smaržu, kas glikozīdu veidā atrodas smaržīgās vaniļas augļos un ko iegūst arī sintētiski.
PiemēriGatavo pusšķidru piena mērci, kurai pievieno cukuru un vanilīnu.
Avoti: 8. sējums