Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
vanilīns
vanilīns -a, v.; parasti vsk.
Bezkrāsaina kristāliska viela ar aromātisku smaržu, kas glikozīdu veidā atrodas smaržīgās vaniļas augļos un ko iegūst arī sintētiski.
PiemēriGatavo pusšķidru piena mērci, kurai pievieno cukuru un vanilīnu.
  • Gatavo pusšķidru piena mērci, kurai pievieno cukuru un vanilīnu.
  • Tas patiesi bija tortes rotāšanai domātais krēms, pareizāk sakot, krēmi - katrā trauciņā savs: brūnais - ar kakao, gaišais ar vanilīnu.
  • Vanilīna aromāts mūsu iztēlē parasti saistās ar svētkiem, kad no virtuves plūst kairinošas cepumu smaržas.
Avoti: 8. sējums