vantis
vantis vanšu, vsk. vants, vants, s.
1.Atsaites (virves, troses) mastu, arī citu apaļkoku noturēšanai kuģa šķērsvirzienā.
PiemēriKuģa vantis.
- Kuģa vantis.
- ..puisis pakāpās masta vantīs un turpināja no turienes pētīt jūru.
- Pusceļā uz mirkli nākas apstāties un satvert salto vanšu vijumu - krākdams pār klāju pārveļas ledains vilnis.
- «Nekāp vantīs, ja dibens par smagu,» sacīju.
2.Elastīgi elementi (parasti troses), kas notur laidumus (piemēram, tiltiem).
PiemēriVanšu tilts.
- Vanšu tilts.
- ..tērauda vantis turēs galvenos tilta laidumus..
Avoti: 8. sējums