novaldīties
novaldīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
Savaldīties.
PiemēriMagone piesarka aiz dusmām, bet novaldījās un, it kā uzskatīdama Doronikas piezīmi par joku, sāka smieties..
- Magone piesarka aiz dusmām, bet novaldījās un, it kā uzskatīdama Doronikas piezīmi par joku, sāka smieties..
- ..reiz iesācis [stāstīt], Mārtiņš vairs nevarēja novaldīties, mēle bij stiprāka kā viņš pats, tikai klusāk runāt mēģināja.
- Es vairs nevarēju novaldīties, paķēru no galda lineālu un metos runčukam virsū.
Avoti: 5. sējums