savaldīties
savaldīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
Pārvarēt vai pavājināt, parasti ievērojami, savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
PiemēriPrast savaldīties.
- Prast savaldīties.
- Savaldīties ar pūlēm.
- Nevarēt vairs savaldīties.
- «Savaldies! Nepārsteidzies!» centos sevi nomierināt, jo jutu, ka krūtīs draud ielauzties mūsu dzimtai raksturīgais dusmu karstums.
- «..mēģini taču savaldīties, lai cilvēki neredz, ka esi raudājusi.»
- ..viņā pamostas vēlēšanās apreibināties. Tomēr Edgars savaldās un pudeli ar grezno etiķeti noliek atpakaļ plauktā.
Avoti: 7-1. sējums