savāktuve
savāktuve -es, dsk. ģen. -vju, s.
1.Vieta, telpa, celtne, kas paredzēta (kā, piemēram, preču, priekšmetu) savākšanai.
PiemēriRajona piena savāktuve.
2.tehn. Iekārta, ierīce u. tml., tās detaļa (kā) savākšanai. Arī savācējs2.
PiemēriKompleksa galvenā iekārta būs savāktuve, kurā nonāks zivis, kas peldēs pa Daugavu uz augšu. Uz savāktuvi tās novirzīs elektrobarjera..
Avoti: 7-1. sējums