savairoties
savairoties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.
1.Vairojoties palielināties skaitā, parasti ievērojami (par dzīvniekiem, augiem).
PiemēriGliemeži galvenokārt savairojas lietainā laikā, mitrās vietās..
1.1.Par mikroorganismiem, šūnām.
PiemēriVīrusi, savairojušies pietiekamā daudzumā, nokļūst asinsritē, paaugstinās ķermeņa temperatūra, rodas vispārējs vājums, galvas sāpes, paātrinās pulss.
2.Nevēlami palielināties skaitā, daudzumā, parasti ievērojami (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
PiemēriČetrdesmito gadu beigu un piecdesmito gadu sākuma situācija rakstniecību vedināja uz saukļiem, savairojās paskaļi, bet patukši dzejoļi.
3.Kļūt, parasti ļoti, intensīvam, izpausties, parasti ļoti, spilgti (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
PiemēriBezkonilikta teorijas ietekmē pēckara periodā savairojas idillisks un deklaratīvs lirisms.
Avoti: 7-1. sējums