savainot
savainot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Radīt audu, parasti stipru, bojājumu (cilvēka vai dzīvnieka organismā) ārējās iedarbības rezultātā.
PiemēriViņa dzirdēja, ka tas [Valdis] noņemas ap plīti, un tikai pēc brīža iedomājās, ka viena roka viņam savainota un jāsaudzē.
1.1.Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku vai dzīvnieku), parasti pilnīgi, nespējīgu normāli kustēties, darboties.
Piemēri..«Provodņika» strādnieki.. ar akmeņu sviedieniem savainoja pristavu..
1.2.Radīt šādu bojājumu (augiem, augu daļām).
PiemēriMežsargs visu [teikto] pierakstīja, saskaitīja savainotos kokus, appētīja urbumus..
1.3.pārn. Sabojāt, parasti pilnīgi (priekšmetu).
PiemēriReinis tās savainotās durvis tiešām salaboja, pie tam ļoti pamatīgi.
Avoti: 7-1. sējums