savainot

savainot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.

1.Radīt audu, parasti stipru, bojājumu (cilvēka vai dzīvnieka organismā) ārējās iedarbības rezultātā.

PiemēriViņa dzirdēja, ka tas [Valdis] noņemas ap plīti, un tikai pēc brīža iedomājās, ka viena roka viņam savainota un jāsaudzē.

Viņa dzirdēja, ka tas [Valdis] noņemas ap plīti, un tikai pēc brīža iedomājās, ka viena roka viņam savainota un jāsaudzē.
Mazliet noliecies, Sārtaputns vārīgi aptaustīja savainoto vietu. Nebija divu domu - kāja bija vai nu izmežģīta, vai arī pārlauzts kauls.
Pūci kādudien atnesa tēvs, vēl gluži jauna bija, spārniņš savainots..

1.1.Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku vai dzīvnieku), parasti pilnīgi, nespējīgu normāli kustēties, darboties.

Piemēri..«Provodņika» strādnieki.. ar akmeņu sviedieniem savainoja pristavu..

..«Provodņika» strādnieki.. ar akmeņu sviedieniem savainoja pristavu..
Spānieši [kaujā] nebija cietuši ne mazākos zaudējumus, ja neskaita nejauši savainoto virspavēlnieku.
Kuce bija savainota un vilka vilkšus abas pakaļkājās, mugurā vīdēja dziļa brūce.

1.2.Radīt šādu bojājumu (augiem, augu daļām).

PiemēriMežsargs visu [teikto] pierakstīja, saskaitīja savainotos kokus, appētīja urbumus..

Mežsargs visu [teikto] pierakstīja, saskaitīja savainotos kokus, appētīja urbumus..

1.3.pārn. Sabojāt, parasti pilnīgi (priekšmetu).

PiemēriReinis tās savainotās durvis tiešām salaboja, pie tam ļoti pamatīgi.

Reinis tās savainotās durvis tiešām salaboja, pie tam ļoti pamatīgi.
No Maskavas atlidojušie restauratori turpat akmeņlauztuvē steidza glābt savainotos dārgumus [gleznas].

Avoti: 7-1. sējums