savaldīgs
savaldīgs -ais; s. -a, -ā
savaldīgi apst.
1.Tāds, kam ir raksturīga spēja atbilstoši situācijai mazināt savu psihisko stāvokļu izpausmes vai neizpaust tos.
PiemēriStučku biedri pazīst kā savaldīgu, nosvērtu vīru, nepakļāvīgu straujām mainīgām emocijām.
- Stučku biedri pazīst kā savaldīgu, nosvērtu vīru, nepakļāvīgu straujām mainīgām emocijām.
- Šajā izrādē aktrise bija savaldīga, koncentrēta - stipra kaluma cilvēks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriPie operācijas viņš [ķirurgs] izturējās mierīgi, savaldīgi, nekad savu nervozitāti neizrādīja.
- Pie operācijas viņš [ķirurgs] izturējās mierīgi, savaldīgi, nekad savu nervozitāti neizrādīja.
- Viņas savaldīga, nopietnā izturēšanās un atturīgās atbildes uz jautājumiem izkliedēja Ojāra rūpes..
- Patika arī diriģenta žests: atturīgs, savaldīgs, precīzs.
Avoti: 7-1. sējums