Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
savaldīt
savaldīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, cilvēku grupa) pārmaina savu izturēšanos, rīcību, pakļaujas vēlamajām normām, nosacījumiem u. tml.
PiemēriSavaldīt huligānu.
  • Savaldīt huligānu.
  • Savaldīt puikas.
  • «Paņem no ratnīcas striķi, un sasiesim viņu!» Ludis paklausīja. Vienā mirklī Mērķis bija savaldīts.
  • Lielus palaidņus, kurus citādi nevarot savaldīt, [skolotājs] tupinot uz zirņiem.
  • Dažkārt ne vārdi, ne bailes no soda savalda dauzoņu, bet pietiek parādīties sievietei, lai nesavaldāmais pierimtu.
  • Dzīve pilnīgi bez uztraukumiem.. nav iedomājama, bet jāprot sevi savaldīt, disciplinēt un ar skaidru prātu vērtēt notikumus.
Stabili vārdu savienojumiSavaldīt sevi.
1.1.Pakļaut savai gribai (dzīvnieku), panākt, ka (tā) izturēšanās pārmainās cilvēkam vēlamajā veidā.
Piemēri..Mārtiņš izrādījās sava uzdevuma augstumos. Savaldīja zirgus svinīgā bēru solī..
  • ..Mārtiņš izrādījās sava uzdevuma augstumos. Savaldīja zirgus svinīgā bēru solī..
  • Aiz loga aizzib pārbrauktuve, pie kuras kāda sieva, ieķērusies grožos, lūko savaldīt vilciena izbiedētu zirgu.
  • Grieta: Dievs tu pas' [pasargi]! Nu jau tam kā lācim jāizver riņķis caur purnu, lai spētu savaldīt!
1.2.Pārvarēt vai pavājināt, parasti ievērojami (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
PiemēriSavaldīt satraukumu.
  • Savaldīt satraukumu.
  • Savaldīt dusmas.
  • Savaldīt skaļās raudas.
  • Goba bij gan varējis četrjūgu ar vienu rāvienu apturēt, bet savu kaislību savaldīt viņš nebij pratis.
  • «Jūs neticat,» Vīranauda nopūšas, un šī nopūta ir tik pretrunīga dejas jautrajam solim, ka Ieva tikko savalda smieklus.
  • ..Saša savalda savu vilka ēstgribu..
1.3.Pakļaut (piemēram, roku, balss) darbības, to rezultātus noteiktām normām, noteiktiem nosacījumiem.
Piemēri«.. tā, kā tu pievaldi savu mēli, tā tu pievaldi savu roku. Es nerunāju par sišanu vien. Tu savaldi savus pirkstus arī citās lietās.»
  • «.. tā, kā tu pievaldi savu mēli, tā tu pievaldi savu roku. Es nerunāju par sišanu vien. Tu savaldi savus pirkstus arī citās lietās.»
  • Māte gatavo ievārījumu un atliek podos svētkiem un godiem. Bet mēs, mazie, negaidām līdz svētkiem un godiem, nevaram savaldīt savus kāros zobus un čiepjam to bieži pa karotei ārā no podiem.
  • Kokle nemaz necentās savaldīt savu vareno balsi, runāja tā, ka dārdēja vien.
  • Anita iekoda zīmuļa galu mutē. Papīra lapiņa maza, uz tās nevar savaldīt plašo rokrakstu.
Stabili vārdu savienojumiSavaldīt (arī pievaldīt) mēli (arī muti).
2.Panākt, ka (kas, parasti parādība dabā) kļūst mazāk iedarbīgs vai izbeidzas, arī iegūst cilvēkam vēlamās īpašības.
PiemēriSavaldīt meža ugunsgrēku.
  • Savaldīt meža ugunsgrēku.
  • Savaldīt klejojošās smiltis.
  • Pakalns:.. pavisam jūs to ezeru tomēr neesat savaldījuši. Vēl aizvien tas pavasaros un lietainā laikā kāpj no krastiem ārā.
  • Mani ievainojuši ļauni gari, kurus sauc par rentgena stariem. Šos garus izsaucis cilvēks pats, bet reizēm vēl neprot tos pilnīgi savaldīt.
2.1.pārn. Panākt, ka (kam) saglabājas vēlamais veids, kārtība.
PiemēriKrišs ievēroja viņas.. gaišos, kuplos matus, kurus nevarēja savaldīt spilgti rūtainais lakatiņš, tie spraucās uz pieres un sprogojās pāri pleciem.
  • Krišs ievēroja viņas.. gaišos, kuplos matus, kurus nevarēja savaldīt spilgti rūtainais lakatiņš, tie spraucās uz pieres un sprogojās pāri pleciem.
  • Puisim kļuva neērti, viņš vispirms sakārtoja kaklasaiti, pēc tam lūkoja savaldīt savu spuraino matu cekulu.
Avoti: 7-1. sējums