savaldīt
savaldīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, cilvēku grupa) pārmaina savu izturēšanos, rīcību, pakļaujas vēlamajām normām, nosacījumiem u. tml.
PiemēriSavaldīt huligānu.
Stabili vārdu savienojumiSavaldīt sevi.
1.1.Pakļaut savai gribai (dzīvnieku), panākt, ka (tā) izturēšanās pārmainās cilvēkam vēlamajā veidā.
Piemēri..Mārtiņš izrādījās sava uzdevuma augstumos. Savaldīja zirgus svinīgā bēru solī..
1.2.Pārvarēt vai pavājināt, parasti ievērojami (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
PiemēriSavaldīt satraukumu.
1.3.Pakļaut (piemēram, roku, balss) darbības, to rezultātus noteiktām normām, noteiktiem nosacījumiem.
Piemēri«.. tā, kā tu pievaldi savu mēli, tā tu pievaldi savu roku. Es nerunāju par sišanu vien. Tu savaldi savus pirkstus arī citās lietās.»
Stabili vārdu savienojumiSavaldīt (arī pievaldīt) mēli (arī muti).
2.Panākt, ka (kas, parasti parādība dabā) kļūst mazāk iedarbīgs vai izbeidzas, arī iegūst cilvēkam vēlamās īpašības.
PiemēriSavaldīt meža ugunsgrēku.
2.1.pārn. Panākt, ka (kam) saglabājas vēlamais veids, kārtība.
PiemēriKrišs ievēroja viņas.. gaišos, kuplos matus, kurus nevarēja savaldīt spilgti rūtainais lakatiņš, tie spraucās uz pieres un sprogojās pāri pleciem.
Avoti: 7-1. sējums