novaldīt
novaldīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Valdot (dzīvnieku), panākt, ka (tas) izturas noteiktā, vēlamā veidā.
PiemēriNovaldīt lopus ganībās.
- Novaldīt lopus ganībās.
- Zirgi nemierīgi, laikam grib dzert. Baltābolis dīdās, šņākuļo, grūti novaldīt, jo laužņu mutē nav.
- Aitas ar jēriem uz lielceļa nebija novaldāmas, pārlēca grāvim un saklupa atālā.
- «Bet paskaties tikai,.. kādu līdaku noķērām! ..Tad tikai spārdījās - ne novaldīt nevarēja!»
1.1.Apvaldīt (cilvēku), neļaujot (tam) ko darīt, izturēties kā.
Piemēri..kurš gan pats kādreiz nav gājis pirmajā klasē un bijis nenovaldāms kā velnēns.
- ..kurš gan pats kādreiz nav gājis pirmajā klasē un bijis nenovaldāms kā velnēns.
- «Kad Viesturu pie mums atveda, viņš bija kā zvērēns, pavisam grūti novaldāms. Spītējās, meloja un visus pārējos audzēkņus.. centās iekaustīt.»
- ..meitenes, mutes iepletušas, izbaiļu pilnām acīm blenza uz skolotāju, cenzdamās novaldīt Marutu, kas sajūsmā gribēja sekot puiku trakulīgajam piemēram.
1.2.Panākt (parasti ar pūlēm, grūtībām), ka (ierīce, mehānisms u. tml.) darbojas noteiktā, vēlamā veidā.
PiemēriNovaldīt mašīnu uz slidena ceļa.
- Novaldīt mašīnu uz slidena ceļa.
- Viļņos novaldīt kuģi vairs nav tik viegli..
1.3.Pārvarēt (psihisku stāvokli, tā izpausmi).
PiemēriNovaldīt satraukumu.
- Novaldīt satraukumu.
- Novaldīt dusmas.
- Novaldīt asaras.
- Ielūkojusies [pienākušajā vīrietī] rūpīgāk, sieviete tikko novaldīja pārsteiguma izsaucienu..
- Tomariņš pasmīnēja, smīnu gan tūdaļ novaldīdams, lai otrs to nedabūtu redzēt.
- «Par velti gan,» viņa atbildēja un nevarēja balsi tā novaldīt, ka tā neskanētu nicinoši.
2.sar. Vadīt (piemēram, saimniecību), parasti labi, pārdomāti.
Piemēri«..liels vīrs uzauga, i māju novalda, būtu vēl sievu noprecējis, pavisam cita dzīve būtu..»
- «..liels vīrs uzauga, i māju novalda, būtu vēl sievu noprecējis, pavisam cita dzīve būtu..»
- Pirmos trīs gadus Teteris bija novaldījis pagastu kā pa taukiem. Draudzes tiesas notārs viņam bija labs draugs.
Avoti: 5. sējums