Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mandāts
mandāts -a, v.
1.Pilnvarojums, uzdevums. Dokuments, arī līgums (buržuāziskajās civiltiesībās), kas apliecina kāda pilnvaras, arī uzdevumus.
PiemēriIzsniegt mandātu.
Stabili vārdu savienojumiImperatīvais mandāts. Mandātu komisija.
2.kap. Imperiālisma koloniālajā sistēmā — starptautiskas aizbildnības veids (kopš 1919. gada) — tiesība pārvaldīt kādu pakļautu teritoriju, tautu.
Piemēri1947. gada novembri ANO Ģenerālās Asamblejas sesija atņēma Anglijai mandātu uz Palestīnas pārvaldīšanu..
Stabili vārdu savienojumiMandāta zeme.
Avoti: 5. sējums