saturēties
saturēties -turos, -turies, -turas, pag. -turējos; refl.
1.Sakopot spēkus, enerģiju, lai (ko) izturētu, pārvarētu.
Piemēri«Saturies, gan jau viss būs labi,» dzirnavnieks šķiroties mēģināja uzpurināt Artūru.
- «Saturies, gan jau viss būs labi,» dzirnavnieks šķiroties mēģināja uzpurināt Artūru.
- ..kad rudenī [Uģis] pārbrauks mājās, tad Jurka lai tikai saturas, - noliks to uz pleciem, ka pat acis nedabūs pamirkšķināt!
- Dažā ziņā viņš man patika, arī tāpēc, ka, pilnīgi savā vaļā pamests, brīžiem muļķīgi lutināts.., viņš tomēr saturējās, nepalaidās kā citi puikas viņa vecumā.
2.Savaldīties, neļaut izpausties savām emocijām.
PiemēriMāte vairs nevarēja ilgāk saturēties, tā iesāka gauži raudāt.
- Māte vairs nevarēja ilgāk saturēties, tā iesāka gauži raudāt.
- «Mēs, meitenes, parasti pasūtām kafiju ar krējumu un kūkas,» viņa pateica ar bērnišķīgu atklātību. Saturējos, lai nepasmaidītu.
3.sar. Saēsties.
PiemēriBlunts atgāzās krēslā un glaudīja vēderu: «Nudie, nu gan esmu saturējies: varējāt šoreiz atsvabināt no saldā?»
- Blunts atgāzās krēslā un glaudīja vēderu: «Nudie, nu gan esmu saturējies: varējāt šoreiz atsvabināt no saldā?»
Avoti: 7-1. sējums