atdunēt
atdunēt parasti 3. pers., -dun, pag. -dunēja; intrans.
1.Dunot tuvoties, atkļūt šurp.
PiemēriDziesma par gvardiem no zāles šurp atdun.
1.1.Par soļiem un soļu radītu troksni.
PiemēriNo pagalma atdun steidzīgu soļu troksnis.
1.2.Tuvoties ar dunoņu (par transportlīdzekļiem).
PiemēriPie stacijas atdun vilciens.
Avoti: 1. sējums