Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
valdzināt
valdzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Piesaistīt (kādu), izraisot patiku, interesi, vēlēšanos tuvoties.
PiemēriAlma valdzināja kursa un citu nodaļu zēnus ar savu tēlaino runu, ar.. veclaiku romanču dziedāšanu studentu draudzības vakaros.
1.1.Būt tādam, kas izraisa (kādam) estētisku pārdzīvojumu, piesaista interesi.
PiemēriMaizes lauka skaistums vienmēr cilvēku ir valdzinājis.
1.2.intrans.
PiemēriJaunsudrabiņa humors visvairāk valdzina viņa «Baltā grāmatā», lai minam tikai lieliski izdevušās «Siļķes», prusaku medības..
Avoti: 8. sējums