uzgrūsties
uzgrūsties -grūžos, -grūdies, -grūžas, pag. -grūdos; refl.
1.Refl. → uzgrūst1. Tikt uzgrūstam.
3.Straujā gaitā pārvietojoties, parasti ar troksni, saskarties (ar kādu, ko).
PiemēriEs gluži neapzinīgi skrienu pa priekšu, gar sienu turēdamās, uzgrūzdamās citiem skolēniem.
- Es gluži neapzinīgi skrienu pa priekšu, gar sienu turēdamās, uzgrūzdamās citiem skolēniem.
- Uldis taustījās tālāk. Viņš uzgrūdās krēslam un tikko to neapgāza.
- pārn. «Mīla ir slazds, kurā ieskrien akluma brīdī, bet slazdu jau nemeklē, tam uzgrūžas neviļus.»
3.1.pārn.; sar. Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties (kādam).
PiemēriMēs visi trīs satikāmies Āgenskalna centrā. Vispirms es uzgrūdos Andim. Viņš pieturvietā gaidīja trolejbusu.
- Mēs visi trīs satikāmies Āgenskalna centrā. Vispirms es uzgrūdos Andim. Viņš pieturvietā gaidīja trolejbusu.
- Viņa izslīd gaitenī pie kopējā drēbju skapja un kā par nelaimi uzgrūžas virsū Birutai. «Vai atkal skrien projām?» - «Skrienu.»
3.2.pārn.; sar. Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
PiemēriNoskatīju puslīdz pieņemamu meža ceļu un laidu [ar automobili] dziļāk. Uzgrūdos alksnīšiem.. - tādiem rokas resnumā. ..alksnis kociņš trausls - drusku aizcērt, mazliet iezāģē, tad tik paliec un «kraukšķ».. Sprunguļu kaudzīte auga augumā.
- Noskatīju puslīdz pieņemamu meža ceļu un laidu [ar automobili] dziļāk. Uzgrūdos alksnīšiem.. - tādiem rokas resnumā. ..alksnis kociņš trausls - drusku aizcērt, mazliet iezāģē, tad tik paliec un «kraukšķ».. Sprunguļu kaudzīte auga augumā.
Avoti: 8. sējums