Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tuvēnietis
tuvēnietis -ša, v.
tuvēniete -es, dsk. ģen. -šu, s.
Cilvēks, kas dzīvo samērā tuvā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas. Tuvumnieks.
Avoti: 8. sējums