tvaicēt
tvaicēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.trans. Termiski apstrādāt (ko) ar piesātinātu vai pārkarsētu ūdens tvaiku.
PiemēriTvaicēt saknes.
2.intrans. Stipri karsēt (parasti par sauli). Tveicēt.
PiemēriTvaicēja augusta saule. Karstums un vientulība kā smags slogs gūlās pār dārzu.
Avoti: 8. sējums