tvaiks
tvaiks -a, retāk dsk. tvaiki, -u, v.
1.Viela gāzveida stāvoklī (fāzē), kas noteiktos apstākļos atrodas līdzsvarā ar tās pašas vielas kondensēto stāvokli (šķidro vai cieto fāzi).
PiemēriBenzīna tvaiks.
Stabili vārdu savienojumiAr pilnu tvaiku. Būt zem tvaika, arī būt tvaikā.
1.1.ģen.: tvaika, adj. nozīmē Tāds, ar kuru iegūst vielu šādā stāvoklī, maina tās īpašības (par iekārtām, ierīcēm u. tml.). Tāds, kura darbināšanai izmanto potenciālo enerģiju, kas piemīt vielai (parasti ūdenim) šādā stāvoklī.
PiemēriTvaika apkure.
Stabili vārdu savienojumiTvaika katls. Tvaika kuģis. Tvaika mašīna.
Avoti: 8. sējums