tvanēt
tvanēt parasti 3. pers., tvan, pag. tvanēja; intrans.
1.Asi, nepatīkami smirdēt. Tvanot (1).
PiemēriTe vēl tvan tikko izdzēstā lielā petrolejas lampa.
2.poēt. Stipri, reibinoši smaržot.
PiemēriTvan vīgriezes pļavās, un smaržo jau siens..
3.Būt tveicīgam. Tvanot (3).
PiemēriSarkana un nikna rītos lēca saule. Debesis kaisa, bālēja un tvanēja..
Avoti: 8. sējums