tvanēt
tvanēt parasti 3. pers., tvan, pag. tvanēja; intrans.
1.Asi, nepatīkami smirdēt. Tvanot (1).
PiemēriTe vēl tvan tikko izdzēstā lielā petrolejas lampa.
- Te vēl tvan tikko izdzēstā lielā petrolejas lampa.
2.poēt. Stipri, reibinoši smaržot.
PiemēriTvan vīgriezes pļavās, un smaržo jau siens..
- Tvan vīgriezes pļavās, un smaržo jau siens..
- Tik tveicīgi dārzos jasmīni tvan - Kā zemenes meža kraujā..
- Aizskan pavasara pali, Ziedu smaržās pļavas tvan...
3.Būt tveicīgam. Tvanot (3).
PiemēriSarkana un nikna rītos lēca saule. Debesis kaisa, bālēja un tvanēja..
- Sarkana un nikna rītos lēca saule. Debesis kaisa, bālēja un tvanēja..
Avoti: 8. sējums