tvanot
tvanot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Asi, nepatīkami smirdēt. Tvanēt (1).
PiemēriGaitenis tvano no neizžuvušām drēbēm..
- Gaitenis tvano no neizžuvušām drēbēm..
- Un kur tad vēl indīgās gāzes, tās nepārtraukti tvanoja, kūpēja.. no automašīnām un motocikletu izpūtēju caurulēm..
- Mūsu kalstošās mutes kampa tveicē sarecējušo, biezo gaisu. Klusumā un bezvējā purvs smagi tvanoja jūlija bulā.
2.poēt. Stipri, reibinoši smaržot. Tvanēt (2).
PiemēriLiepa tvanoja saldi, apkārt žužināja bites.
- Liepa tvanoja saldi, apkārt žužināja bites.
- Puķu blāķis tvanoja gandrīz nepanesami.
- Gaisā tvanoja trūdu un saulē sasilušu sveķu rāmā smarža.
3.Būt tveicīgam. Tvanēt (3).
PiemēriSaule tvano.
- Saule tvano.
Avoti: 8. sējums