tvanot
tvanot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Asi, nepatīkami smirdēt. Tvanēt (1).
PiemēriGaitenis tvano no neizžuvušām drēbēm..
2.poēt. Stipri, reibinoši smaržot. Tvanēt (2).
PiemēriLiepa tvanoja saldi, apkārt žužināja bites.
3.Būt tveicīgam. Tvanēt (3).
PiemēriSaule tvano.
Avoti: 8. sējums