Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
tvarstīt
tvarstīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Vairākkārt censties satvert, noķert (ko bēgošu), dzenoties (tam) pakaļ, parasti, mainot virzienu.
PiemēriBērnus neviens nedzen gulēt, viņi lēkā starp pieaugušajiem, tvarsta cits citu, spiedz...
  • Bērnus neviens nedzen gulēt, viņi lēkā starp pieaugušajiem, tvarsta cits citu, spiedz...
  • Jānītis.., ieraudzījis dzeltenu tauriņu lidojam, sāk to tvarstīt. «Ļauj, lai tauriņš lido,» tēvocis saka.. «Un kur tu liksi, kad noķersi?»
  • Tobis nosēdās, pakasīja ar pakaļkāju ausi, uzrausās un sāka skraidīt pa pļavu, kaut ko ošņājot un tvarstot.
  • pārn. Smilšu sēkļos gaismas viļņi tvarstīja ēnas. Tvarstīja, bet nekad nenoķēra.
  • pārn. ..vēlīnie gājēji krustojumos tvarsta taksometrus..
  • pārn. ..Mārtiņa greizsirdīgais skatiens nemanot meklē un tvarsta Daces skatienu.
1.1.Censties sagūstīt (kādu), meklējot, vajājot (to).
Piemēri«Tagad [1903. gadā] jau atkal, dzird, cilvēkus tvarstot. Kas vien pasaka skaļāk kādu brīvu vārdu, tas uzreiz tiek.. ņemts ciet - it kā jau pašam caram pie rīkles būtu ķēries.»
  • «Tagad [1903. gadā] jau atkal, dzird, cilvēkus tvarstot. Kas vien pasaka skaļāk kādu brīvu vārdu, tas uzreiz tiek.. ņemts ciet - it kā jau pašam caram pie rīkles būtu ķēries.»
2.Vairākkārt tvert, censties satvert (parasti kustīgu priekšmetu). Taustot (ko), censties satvert (to).
PiemēriViņš sāk tvarstīt lēkājošo pensneju.
  • Viņš sāk tvarstīt lēkājošo pensneju.
  • No viļņiem izlien traļa durvis, un vīri tvarsta, lai nostiprinātu.
  • ..Juhana savilktie pleci saguma, rokas tvarstīja pavēderē noslīdējušo jostu.
  • pārn. Rudens vēji nemierīgi tvarstīja koku kailos zarus..
  • pārn. ..zila liesmu mēlīte.. sāka laizīties ap.. žagaru galiem. ..sāka tvarstīt sprīdi tālāk nobīdīto žagaru klēpi. Likās, ka neaizsniegs.
  • pārn. O, cik pret sevi ir vārīgi tie, kuri plēsēji kārīgi, līksmības sīknaudu tvarsta!...
2.1.intrans.
PiemēriKļūst pēkšņi direktors kā bērza tāss, Ar roku krampjaini gar krēsla malu tvarsta.
  • Kļūst pēkšņi direktors kā bērza tāss, Ar roku krampjaini gar krēsla malu tvarsta.
2.2.Vairākkārt tvert (ar lūpām, zobiem u. tml.).
PiemēriLopiņš, acīmredzot noguris un apnicis lieso zālīti tvarstīt, ieplūca dažas mutes un.. stāvēja atkal.
  • Lopiņš, acīmredzot noguris un apnicis lieso zālīti tvarstīt, ieplūca dažas mutes un.. stāvēja atkal.
  • Melnis noliecies ar lūpām tvarstīja pērnajās smilgas.
2.3.pārn. Ar grūtībām meklēt (vārdus, domas u. tml.).
PiemēriOzols galīgi samulsa, jo viss sagatavotais vārdu un pārmetumu birums ārkārtīgās dusmās šķita kā izgaisis. Viņš tvarstīja vārdus, bet nebija vairs neviena..
  • Ozols galīgi samulsa, jo viss sagatavotais vārdu un pārmetumu birums ārkārtīgās dusmās šķita kā izgaisis. Viņš tvarstīja vārdus, bet nebija vairs neviena..
  • Viņas sāka tvarstīt kādu citu sarunu, kamēr Lābans gāja garām.
Stabili vārdu savienojumiTvarstīt gaisu (arī elpu, pēc elpas).
Avoti: 8. sējums