tvarstīt
tvarstīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Vairākkārt censties satvert, noķert (ko bēgošu), dzenoties (tam) pakaļ, parasti, mainot virzienu.
PiemēriBērnus neviens nedzen gulēt, viņi lēkā starp pieaugušajiem, tvarsta cits citu, spiedz...
1.1.Censties sagūstīt (kādu), meklējot, vajājot (to).
Piemēri«Tagad [1903. gadā] jau atkal, dzird, cilvēkus tvarstot. Kas vien pasaka skaļāk kādu brīvu vārdu, tas uzreiz tiek.. ņemts ciet - it kā jau pašam caram pie rīkles būtu ķēries.»
2.Vairākkārt tvert, censties satvert (parasti kustīgu priekšmetu). Taustot (ko), censties satvert (to).
PiemēriViņš sāk tvarstīt lēkājošo pensneju.
2.1.intrans.
PiemēriKļūst pēkšņi direktors kā bērza tāss, Ar roku krampjaini gar krēsla malu tvarsta.
2.2.Vairākkārt tvert (ar lūpām, zobiem u. tml.).
PiemēriLopiņš, acīmredzot noguris un apnicis lieso zālīti tvarstīt, ieplūca dažas mutes un.. stāvēja atkal.
2.3.pārn. Ar grūtībām meklēt (vārdus, domas u. tml.).
PiemēriOzols galīgi samulsa, jo viss sagatavotais vārdu un pārmetumu birums ārkārtīgās dusmās šķita kā izgaisis. Viņš tvarstīja vārdus, bet nebija vairs neviena..
Stabili vārdu savienojumiTvarstīt gaisu (arī elpu, pēc elpas).
Avoti: 8. sējums