Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tvanīgs
tvanīgs -ais; s. -a, -ā
tvanīgi apst.
1.Tāds, kur izplatās asa, nepatīkama smaka (par vietu, telpu, vidi).
PiemēriKad durvis un logi bija vaļā, istabas izelpoja biezo, tvanīgo gaisu dārza jaunajā zaļumā.
2.poēt. Stipri, reibinoši smaržīgs.
Piemēri..taka izveda Linardu klajumā,.. pēc tam celīte ielocījās tvanīgā ievājā.
2.1.Stiprs, reibinošs (par smaržu).
PiemēriNo Zitas matiem dveš tvanīgā smarža, Kristaps aizgriež galvu, taču smarža, šķiet, piesātinājusi visu šauro telpu, nekur nav atelpas, svaiga gaisa strūklas.
3.Tveicīgs.
PiemēriPār okeānu noguļas melna dienvidu nakts, tvanīgā gluži kā Latvijā siena laikā.
Avoti: 8. sējums